Konsellu
Ministrus hala’o sorumutu iha Palásiu Governu, Dili no, aprova projetu
Proposta Lei, ne’ebé aprezenta hosi Ministru Justisa, Sérgio de Jesus Fernandes
da Costa Hornai, no hosi Koordenadora Grupu Traballu ba Reforma Setór Justisa,
Lúcia Lobato, kona-ba alterasaun Dahuluk ba Lei n. 1/2017, loron 18
fulan-janeiru, Rejime Tranzitóriu Rekrutamentu Majistradu no Defensór Públiku
sira ne’ebé la’ós timoroan no alterasaun daruak ba Lei n. 9/2011, loron 17
fulan-agostu, ne’ebé aprova orgánika Kámara Kontas Tribunál Superiór
Administrativu, Fiskál no Kontas nian.
Entre
alterasaun sira ne'ebé propoin maka revizaun hosi siklu kontratuál sira, ne'ebé
agora sei dura ba tinan ida, bele renova ba de'it tinan ida tan, ho objetivu
atu evita prolongamentu sira ne'ebé la nesesáriu no promove troka esperiénsia
sira entre profisionál sira. Ba tribunál superiór sira, kandidatu sira
pelumenus tenke iha esperiénsia tinan 20, inklui serbisu iha instituisaun
internasionál sira ho funsaun hanesan ho ne’ebé iha Timor-Leste. Juiz,
prokuradór no defensór públiku admitidu sira, iha situasaun exesionál, bele
ezerse funsaun iha tribunál timorense, naran katak sira kumpre kondisaun
espesífika sira, hodi garante kontinuidade justisa no evita kadusidade direitu
fundamentál sira.
Rejime
ida-ne’e atu garante kualidade no kontinuidade administrasaun justisa nian,
apoia dezenvolvimentu no progresaun karreira majistradu timoroan sira nian no
salvaguarda direitu no sidadaun sira-nia interese.
Aprova
mós Projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Defeza, Donaciano do
Rosário Gomes, kona-ba Promosaun exesionál ba Militár sira hosi
FALINTIL-FDTL.
Diploma
ida-ne’e ho intensaun atu dispensa rekizitu sira lisensiatura nian atu tama iha
kategoria ofisiál no grau baxarél ka ensinu sekundáriu ne’ebé komplementa ho
formasaun militár atu tama iha kategoria sarjentu. Desizaun ne’e ho objetivu
atu rekoñese no asegura progresaun karreira hosi militár sira ne’ebé tama ona
molok Estatutu Militár tinan 2014 nian tama iha vigór, hodi salvaguarda
espetativa lejítima sira ne’ebé kria ona. Diploma ne'e sei prodús efeitu hahú
iha loron 1 fulan-janeiru tinan 2024.
Konsellu
Ministrus aprova projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta mós husi Ministru
Defeza, Donaciano do Rosário Gomes, kona-ba pagamentu suplementár ba
militár F-FDTL no funsionáriu no ajente administrativu sira iha Ministériu
Defeza ne’ebé envolve iha prosesu ba rekrutamentu espesiál tinan 2023.
Objetivu
hosi medida ida-ne’e mak atu fó kompensasaun ba esforsu estraordináriu no
rekoñese empeñu profisionál militár, funsionáriu no ajente administrativu sira
nian ne’ebé partisipa iha prosedimentu rekrutamentu ida-ne’e. Pagamentu
suplementár ne’e reflete dedikasaun ne’ebé hatudu ona ho objetivu atu hamenus
kondisaun serbisu ne’ebé ezijente, inklui restrisaun ba liberdade pesoál no
nivel penozidade ne’ebé aas kona-ba funsaun ne’ebé dezempeña.
Valór
suplementu ne’e kalkula proporsionalmente, haree ba volume serbisu nian no oras
serbisu ne’ebé realiza duni.
Aprova
projetu Rezolusaun Governu, ne’ebé aprezenta mós husi Ministru Defeza,
kona-ba Estratéjia Apoiu Umanitáriu no Emerjénsia nian.
Estratéjia
ne’e promove orientasaun no liña asaun inovadora lubun ida ne’ebé ho objetivu
atu otimiza kapasidade no prontidaun Forsa Armada (F-FDTL) sira nian, hodi
garante resposta ida ne’ebé rápida, efikás no efisiente kona-ba nesesidade
populasaun sira ne’ebé afeta husi situasaun umanitária no emerjénsia.
Iha
ámbitu hosi Estratéjia ida-ne’e, aprova mós kriasaun Unidade ba Koordenasaun
Apoiu Umanitáriu no Emerjénsia, ne’ebé tutela hosi Ministériu Defeza. Objetivu
hosi unidade ida-ne’e mak atu implementa Estratéjia, hodi promove abordajen
koordenada ida entre entidade públika oioin ho koñesimentu no esperiénsia iha
setór ne’e. Koordenasaun ne’e sei lidera husi personalidade ida ne’ebé
nomeia husi membru Governu responsavel ba área defeza nian no sei konta ho
reprezentante sira husi área defeza, administrasaun estatál, interiór, saúde no
seguransa sosiál nian ne’ebé sei atua nu’udar pontu fokál. Regra husi
organizasaun no funsionamentu ba Unidade Koordenasaun ne’e sei define liuhosi
despaxu ministeriál husi Ministru Defeza.
Hafoin
halo análize ba aprezentasaun husi Ministru Agrikultura, Pekuária, Peskas no
Florestas, Marcos da Cruz, kona-ba rezultadu relatóriu auditoria ne’ebé
hala’o iha Inspesaun-Jerál Estadu (IGE, sigla iha lian portugés), ne’ebé
avalia ona regularidade, legalidade no konformidade kontratu ba subvensaun
públika ne’ebé selebra iha tinan 2022 entre Ministériu Agrikultura no Peskas
(MAP) iha tempu ne’ebá, ne’ebé daudaun ne’e sai hanesan Ministériu Agrikultura,
Pekuária, Peskas no Florests (MAPPF), no entidades Asosiasaun Kafé Timor (ACT,
sigla iha Lian Portugés) no Kooperativa Kafé Timor (CCT, Sigla iha Lian
Portugés), Konsellu Ministrus aprova projetu Rezolusaun Governu ne’ebé
inkorpora rekomendasaun prinsipál sira kona-ba relatóriu ne’e.
Relatóriu
ne’e aprezenta rezultadu análize ba kontratu subvensaun ne’ebé ho objetivu atu
halo reabilitasaun no expansaun ba plantasaun kafé, relatóriu sira ne’ebé
submete no dadus ba benefisiáriu sira, ne’ebé abranje tinan 2022 no 2023 nian.
Deskobre katak laiha kontratu analizadu ida mak implementa iha ninia
totalidade, haree ba meta sira ne’ebé estabelese ne’e la kumpre ho kompletu.
Rezolusaun
Governu define obrigasaun atu reajusta verbas tuir persentajen ezekusaun
kontratu nian, tenke fó filafali restu ne’e ba kofre Estadu.
Rezolusaun
Governu determina mós katak Inspesaun-Jerál Estadu realiza averiguasaun
adisionál ida hodi avalia regularidade, konformidade no legalidade utilizasaun
nian, husi MAP, husi verba totál ne’ebé aloka hanesan subvensaun públika nian,
hodi halo atividade reabilitasaun no expansaun kafé, ne’ebé la transfere ba
benefisiáriu ruma, maibé uza no jere de’it husi servisu iha Ministériu refere
ba atividade apoiu reabilitasaun no expansaun kafé no kafé LAKU TEN.
Ministru
Juventude, Desportu, Arte no Kultura, Nelyo Isaac Sarmento, aprezenta ba
Konsellu Ministrus relatóriu kona-ba partisipasaun iha Konferénsia
Ministrus Juventude no Desportu Komunidade País Lian Portugés (CPLP, Sigla iha
Lian Portugés) nian ba da-15, ne’ebé hala’o iha Cascais, Portugál , husi
loron 12 to’o 16 fulan-novembru.
Konsellu
Ministrus aprova projetu rezolusaun ne’ebé kria Komisaun Eventuál
Interministeriál ne’ebé responsavel ba koordenasaun atividade sira relasiona ho
realizasaun Konferénsia Ministrus Juventude no Desportu CPLP nian ba da-16 no
Jogu Desportu CPLP nian ba da-12, ne’ebé sei hala’o iha Dili, hahú
hosi loron 17 to'o loron 27 fulan-jullu tinan 2025. Ba organizasaun eventu
sira-ne'e, aprova ona orsamentu ho montante dolar amerikanu 3.730.500.
Komisaun,
ne’ebé prezide hosi Ministru Juventude, Desportu, Arte no Kultura, sei kompostu
hosi reprezentante sira hosi ministériu oioin no sei iha apoiu hosi Unidade
Téknika ida, responsavel ba preparasaun no implementasaun Planu Diretór ba
eventu sira. Estrutura ida-ne’e sei koordena asaun sira iha área lojístika,
komunikasaun, angariasaun fundu, no promosaun igualdade jéneru no inkluzaun
sosiál, hodi garante koordenasaun interdepartamentál no komunikasaun efetiva ho
delegasaun sira hosi nasaun partisipante sira.
Eventu
sira sei halibur partisipante na'in-772, inklui delegadus no atleta sira hosi
nasaun membrus CPLP nian, hodi promove kooperasaun, solidariedade no amizade
entre povu luzófonu sira, liuhosi desportu no juventude. Komisaun ne’e sei
disolve hafoin aprezentasaun relatóriu finál ba Primeiru-Ministru.
Konsellu
Ministrus delibera hodi fó naran ba ponte foun Comoro Mota Ulun
(Casnafar) ho naran Kofi Annan, Eis Sekretáriu-Jerál Nasoens Unidas.
Konsellu
Ministrus aprova indikasaun ba naran sira ne’ebé sei nomeia husi Ministru
Transportes no Komunikasoins, Miguel Marques Gonçalves Manetelu, ba Konsellu
Administrasaun Autoridade Nasionál Komunikasoins (ANC, sigla iha lian portugés)
nian.
Flavio
Cardoso Neves sei hetan nomeasaun nu’udar Prezidente Konsellu Administrasaun.
Novelino dos Santos no Georgina Emilia da Silva Garcia ida-ida sei asume kargu
hanesan Administradór Tékniku no Finanseiru respetivamente. Roberto Manuel da
Costa Martins no José Ave Maria Ximenes Cipriano Gonçalves sei hetan nomeasaun
nu’udar Administradór Naun-Ezekutivu.
Ikusliu,
Vise-Ministra ba Asuntus ASEAN, Milena Maria da Costa Rangel, aprezenta ba
Konsellu Ministrus atualizasaun kona-ba prosesu adezaun Timor-Leste
nu’udar membru plenu ba Asosiasaun Nasoins Sudeste Aziátiku (ASEAN), ne’ebé nia
konkretizasaun prevee ona ba tinan oinmai.
Source:
Sorumutu Konsellu
Ministrus nian iha loron 4 fulan-dezembru tinan 2024 « Governu Timor-Leste
0 Comments