SEFOPE ASINA MoC HO ADRH JAPAUN RELASIONA PROGRAMA MOBILIDADE LABORAL

 


Dili-03/04/2025-Média Defisiensia, Governu Timor-Leste liuhusi Sekretariu Estadu Formasaun Profisional no Empregu (SEFOPE), asina MoC ho Assosiasaun Dezenvolvimentu Rekursu Humanu Japaun do Norte, hodi haruka joven sira ba servisu iha Japaun do Norte kona-ba Programa Mobilidade Laboral.
Tuir SEFOPE Rogéro Araújo Mendonça, hatete sorumutu entre nasaun rua ne’e di’ak tebes hakarak simu joven sira ba tuir QIT iha Japaun iha fulan oin mai ida ne’e mak ohin selebra MoC ho Assosiasaun Dezenvolvimentu Rekursu Humanu Japaun.    

“Ita hotu hatene sorumutu ohin nian ne’e importante tebes ba Governu Timor-Leste ho Governu Japaun liuhusi Sekretariu Estadu Formasaun Profisional no Empregu ho Assosiasaun Dezenvolvimentu Rekursu Humanu Japaun do Norte, hakarak simu ita ninia joven QIT  ne’ebé sei ba partisipa espesie hanesan servisu, maibé Japaun uza fila fali ninia termus ida QIT ne’e sai hanesan mós Programa Mobilidade Laboral entaun empregadór, ohin mai iha fatin ida ne’e sira hakarak simu ita nia joven sira ne’ebé atu ba tuir QIT iha Japaun iha fulan oin mai ida ne’e mak ohin ita selebra MoC ida ne’e, ita ba hasoru mós hanesan Governu lokal ne’e konvida empregadór sira ne’ebé ohin marka prezensa iha ne’e entaun kontinuasaun husi ita nia sorumutu ida ba iha Japaun iha Janeiru 2025 husi ida ne’e empregadór sira ne’ebé mak Governu lokal rekomenda, ohin mós sira mai asina fila fali MoC, hodi bele haree ita nia joven sira ne’ebé presiza duni atu ba servisu iha Japaun”, Dehan Sekretariu Estadu Rogéro Araújo iha Salaun SEFOPE, 02/04.

Sekretariu Estadu hatutan tan, atividade MoC ne’e foka liu ba Joven sira ne’ebé sei ba servisu iha área Hortikultura, Agrikultura, no Floresta, maibé tenke prense kriteira no kumpri ba kultura Japaun nian bainhira servisu iha ne’ebá.

“Área mak Hortikultura, Agrikultura sira hakarak mós halo investimentu iha Área Floresta sira haree iha SEFOPE ita iha programa temporariu ne’ebé ita hakarak kuda ai-horis ne’ebé fó sustentabilidade ekonomia ba iha tempu naruk, entaun sira mós hakarak lori joven sira husi Timor atu ba partisipa mós iha Área Floresta no ikus iha área atsker katak kuidadu Saude ba iha ferik no katuas sira, ho kriteria primeiru lingua, kultura no saude, maibé ita Timor mós hatudu hela ba ida ne’e, hahu husi 2023 to’o 2025 seidauk iha traballadór ida mak abskonding iha Nasaun Japaun, ita garante katak se emosi ne’ebé ita assina ne’e ba futuru ita nia joven sira sei la sai husi sistema, tanba hahu 2023 to’o agora ita aumenta tan traballadór 35 ne’ebé mak partisipa iha QIT iha Japaun ne’eba”, Afirma SEFOPE.

Iha fatin hanesan Diretor Jeral Assosiasaun Dezenvolvimentu Rekursu Humanu Japaun do Norte, Kazuo Suzuki, fó agradese no orgullu ba Governu Timor-Leste, liuhusi SEFOPE hodi partisipa iha asina MoC ne’e, no ajensia hahu simu traballadór 10 mak sei ba servisu iha sira nia ajensia, tanba to’o agora kompaña seidauk hatene kona-ba Timor-Leste sira hakarak introdus ba kompaña hahu ho númeru ki’ik .

“Hau orgullu tebes katak hau mós partisipa iha asina MoC hamutuk orienta primeiru ne’ebé ita nain hira ita boot sira presiza mak sé ita koalia kona-ba Japaun tomak nia numeru mak boot loos so de’it atu hahu simu husi Timor-Leste ba ami nia ajensia ami hakarak hahu mak nain sanulu (10), ne’e la’os signifika ami nia numeru mak kiik, tanba to’o agora kompaña seidauk hatene kona-ba Timor-Leste entaun ami atu hahu introdus ba kompaña sira, no numeru bele sai aumenta to’o barak ami hakarak hahu ho na’in sanulu depois rekrutasaun di’ak mak bele rekruta tan. Ita boot sira prepara ema ho kualidade barak ne’e ami bele simu ita boot sira iha joven atus lima (500) prontu atu haruka ba Japaun ami mai buka tuir Timor ne’e kompaña ne’ebé sira bele simu atus lima (500)”,Tenik Diretor Assosiasaun Dezemvolvimentu Rekursu Humanu Japaun do Norte

Entretantu, durante ne’e servisu iha Japaun minimal tinan tolu to’o lima, depois Timor oan rasik mak hakarak bele to’o tinan sanulu, husi governu Japaun foin simu kontaktu husi Diretor Assosiasaun Dezenvolvimentu Rekursu Humanu Japaun sira hahu interese, tanba Timor-Leste ne’e maioria iha Japaun laran ema barak sedauk hatene kona-ba Timor-Leste ho razaun ne’ebé sira iha atu simu entaun promosaun informasaun mak importante tebes.

Jornalista : Geraldino no Elo (Estajiadu)

Editor  : Média RKDTL

 

 

Post a Comment

0 Comments